Zaļā tēja mutei un zobiem. Iedarbīgas dabas receptes

Pirms vairākiem gadsimtiem Senajā Tibetā attālumus no vienas vietas līdz kādai citai bija pieņemts mērīt nevis kilometros vai jūdzēs, bet gan pēc izdzertā tējas daudzuma. Šis dzēriens palīdzēja ceļiniekiem pārvarēt stāvās kalnu nogāzes, sildīja un deva spēku.

Arī mūsdienās popularitātes ziņā zaļā tēja atkāpjas vienīgi dzeramā ūdens priekšā.

Paaugstinātais pieprasījums pēc zaļās tējas nav modes kaprīze – augs satur gandrīz visus dabā esošos vitamīnus un mikroelementus, turklāt arī P vitamīnu, kas stiprina un padara elastīgus asinsvadus, kā arī veicina ne tikai arteriālā spiediena, bet arī holesterīna un cukura līmeņa samazināšanos.

Turklāt, pateicoties lielajam dabisko bioloģiski aktīvo vielu – katehīnu – saturam, zaļajai tējai piemīt pretkariesa, pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība. Ar to veiksmīgi ārstē aptaukošanos, avitaminozi, kuņģa-zarnu trakta un saaukstēšanās slimības, apdegumus un pat vēzi.

Lai uzzinātu labas receptes un noderīgus padomus, šķiriet nākamo lapu!